Ģeogrāfiskā karte - Neimegena (Nijmegen)

Neimegena ir pilsēta Nīderlandes austrumos netālu no Vācijas robežas pie Reinas attekas Vālas. Tā tiek uzskatīta par Nīderlandes senāko pilsētu. Politiski Neimegena tradicionāli ir kreisi noskaņota. Pazīstama kā Starptautiskā Neimegenas četru dienu pārgājiena (Nijmeegse Vierdaagse) norises vieta, kas ir lielākais šāda veida pasākums pasaulē.

Pirmās ziņas par Neimegenu ir no 2. gadsimta p. m. ē., kad romieši šeit nodibināja militāro apmetni. 69. gadā pamatiedzīvotāji batāvi to nopostīja, tomēr vēlāk romieši apmetni atjaunoja, un šeit tika dislocēts romiešu X leģions (Legio X Gemina). 103. gadā leģionu pārcēla uz Vīni.

4. gadsimtā Neimegena iekļāvās franku valstī. 8. gadsimtā Neimegena vairākkārt bija Kārļa Lielā rezidence. 1230. gadā imperators Frīdrihs II piešķīra Neimegenai pilsētas tiesības. 1247. gadā pilsēta iekļāvās Geldernas hercogistē. Pēc Nīderlandes revolūcijas, 1585. gadā tā iekļāvās Nīderlandes sastāvā. 1678. un 1679. gadā Neimegenā tika noslēgti Neimegenas līgumi, lai pārtrauktu karu Eiropā.

1923. gadā pilsētā nodibināja universitāti. Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Neimegena bija pirmā pilsēta, ko ieņēma vācu karaspēks. 1944. gada 22. februārī Sabiedrotie, pēc Nīderlandes Kara dokumentēšanas institūta pētījumiem, kļūdas pēc, veica pilsētas bombardēšanu. Bojā gāja apmēram 750 cilvēki. Tajā pašā gadā operācijas "Market Garden" laikā pilsētā notika sīvas kaujas.

1981. gada 23. februārī Nīderlandes policija un armija, izmantojot tankus, bruņutransportierus un helikopteru, atbrīvoja skvoteru ieņemtās mājas.